Andriksons

Labu gabalu slaiko, garo egļu ēnā nogājis, viņš ceļmalā apsēdās uz kāda celma. Tā tad nu bij barona daudzinātā laipnība... Trīssimts rubļu... Zaglis... Viņu, vecā Andriksona dēlu, sodīja kā zagli... Viņam neticēja... Viņš zvērēja, un viņam neticēja!